Zemgales goda saimniece Gunta Gita Dzene (81 gads)

Guntas kundze uzsāk savu stāstījumu ar atmiņām par ģimeni – mammu sauca Marta un tēvu Andrejs, omi Kristīne. Arī Guntas Gintas Dzenes ģimeni 1949.gadā izsūtīja un viņa palika divatā ar omi, kura ir iemācījusi adīt, ko patīkot darīt arī līdzšim.

Atminas Lielo talku laikus, kad kaimiņš devās pie kaimiņa, kopā dziedāja, dejoja, kopīgi gatavoja un sēdās pie galdiem.

Mācījusies Kaucmindes mājturības skolā, par pavāru, tur arī apguva prasmes goda galdus klāšanā.

Būtiski esot bijis ievērot atbilstošu secību ēdienu pasniegšanai svētkos - pirmais zupa, otrais augstais galds, mājā cepta maize, parasti rupjmaize, baltmaize bija retums, neiztikt arī bez mājas alus.

Paši mājā maizi cepa līdz kolhoza laikiem, pēc tam jau sāka veikalā pirkt.

1953.gadā aizgāja mācīties uz Vecbebriem par biškopi.

Nostrādāja 3 gadus biškopībā, tad tika uzaicināta par brigadieri uz lauku brigādi. Attālums bija liels, tādēļ braukāja ar riteni, tad ar zirgu, un vēlāk jau nolika tiesības. Vēlāk Arona pagastā kļuva par ciema priekšsēdētāju 5 gadi.

Pašiem bija sava saimniecība, turēja gan govis, gan cūkas.

Gunta Gita Dzene dalās ar receptēm no agrākiem laikiem, kad mājās paši gatavojuši asins desas - lika svaigus kumosiņu gaļas, putraimus, sajauca ar cūkas asinīm un, tad pildīja zarnas. Ja zarnas netīras, tad izmazgāja. Tad lika vārīt un maizes krāsnī cept. Cūkas kuņģa pender zupa - cūkas kuņģis, kartupeļi, burkāni, putraimi. Bērnības garša - Melleņu klimpas.

Guntas kundze dalījās savā atmiņās gan par savu bērnību, bērniem, vīru, gan darba gadiem un piedzīvotajiem priekiem. Vēl tagad mīl gatavot ēdienus un uzņemt pie sevis ciemiņus.

@Zemgales kulinārā mantojuma centrs